- Skaidri un saprotami prezentē savu vielu - lieto klausītājiem saprotamu valodu, izmanto vienkāršus un saprotamus piemērus, izvairās no svešvārdiem un pārprotamiem jēdzieniem;
- Viela tiek pasniegta pārskatāmā struktūrā - ievadā tiek sniegts pārskats, ir loģiska prezentējamās vielas uzbūve, tiek norādīts uz saistībām un kopsakarībām, akcentēts būtiskākais, atkārtots, apkopots;
- Ir lakonisks - saturu prezentē īsi un kodolīgi bez liekvārdības, šādi izvairoties no garlaikošanas un klausītāju uzmanības mazināšanas;
- Prezentē interesantā veidā - uzrunā dažādas maņas un informācijas kanālus, izrāda personisku ieinteresētību par tēmu;
- Uztur arī neverbālu kontaktu ar klausītājiem - ir acu kontakts, tiek ņemti vērā klausītāju neverbālie ziņojumi, piemēram, žāvāšanās vai apmulsums;
- Mudina uz jautājumiem - cenšas gūt atgriezenisko saiti, noskaidrot, kas nav skaidrs vai ir pārprasts, ar jautājumiem veicina interesi.
Ieteikumi veiksmīgai komunikācijai
Šajā materiālā ir apkopoti
ieteikumi informācijas sniegšanai, aktīvai klausīšanai un dažādu jautāšanas tehniku izmantošanai.
A. Ieteikumi informācijas sniegšanai
Informācijas sniedzējs
Informācijas uztvērējs
- Aktīvi klausās - attiecina teikto uz sevi, sasaista to ar savu pieredzi, mēģina ieklausīties un saprast;
- Nesāk formulēt savas domas vai atbildes pirms runātājs pabeidzis savu izklāstu;
- Meklē teiktajā interesantus aspektus;
- Neskaidrību gadījumā izvairās no savu interpretāciju veikšanas, bet uzdod precizējošus jautājumus.
B. Cilvēku atraisīšana un aktīvā klausīšanās
Vēlama rīcība
- Būt ieinteresētam.
- Uzdot “atvērtos” jeb “k-jautājumus” (kas, kā, par ko...?), kuri mudina uz stāstīšanu un nav atbildami ar “jā” vai “nē”.
- Atbalstīt ar komentāriem, (kas, kā, par ko...?), piemēram, “jā”, “mmm”...
- Pieļaut pauzes (ļaut otram "strādāt")
- Aktīvi klausīties,lūgt pastāstīt vairāk. Piemērs: "Tu sākumā minēji, ka...”; "lūdzu pastāstiet vairāk par šo”.
- Apkopot teikto,pieļaut kļūdu labojumus un papildinājumus.
- Ar žestiem atbalstīt stāstītāju.
Neveikla rīcība
- “Slēgtie" jautājumi, uz kuriem var atbildēt tikai ar “jā” vai “nē” (izņēmums: apkopojot informāciju vai precizējot faktus). Piemērs: “Vai tev patīk tavs darbs?”
- “Alternatīvu jautājumi", kuri piedāvā atbildei izvēlēties kādu no jau gataviem variantiem. Piemērs: “Vai ir labāk braukt ar mašīnu vai iet ar kājām?”
- Uzvedinošie jautājumi, kas pieprasa vienu atbildi. Piemērs: “Vai šodienas lektors nav ļoti labs?”
- “Kāpēc-jautājumi.” “Kāpēc” ir vienīgais neveiklais k-jautājums, jo cilvēkiem bieži vien ir grūti izprast, vai jautājums uztverams Satura vai Attiecību līmenī. Rezultātā “kāpēc-jautājums” noved otru cilvēku pārbaudījumam līdzīgā situācijā un provocē "prātīgas" atbildes. Motivāciju, kāpēc cilvēks rīkojās kādā noteiktā veidā, var izprast no informācijas, ko gūst sarunas laikā. Piemērs: Nejautāt: “Kāpēc tu kavējies?” bet jautāt: “Kas tev atgadījās, ka netiki laikā uz nodarbības sākumu?”
- Pārtraukt runātāju.
- Iebilst un uzsākt diskusiju.
Aktīvās klausīšanās aspekti
- esi atslābinājies
- centies būt mierīgam
- pagriezies pret runātāju
- izskaties un jūties ieinteresēts
- uzturi acu kontaktu
- koncentrējies
- saglabā atvērtu prātu
- nepārtrauc runātāju
- ieklausies arī intonācijā, ne tik vien saturā
- uzdod jautājumus un precizē problēmas
C. Jautāšanas tehnikas
Jautājumu veidi
| Jautājuma veidi | Nolūks |
| Atvērti: | Iegūt informāciju un viedokļus, piemēram, Pastāsti man par šo... |
| Zondējoši: | Izzināt un paplašināt, piemēram, lai precizētu problēmas |
| Apkopojoši: | Pārbaudīt / precizēt teikto |
| Atskatoši: | Iegūt viedokļus, piemēram, Kā tu būtu rīkojies... |
| Faktiski: | Iegūt faktus, piemēram, Cik gadus mācījies ārzemēs? |
| Salīdzinoši: | Izpētīt līdzības un atšķirības |
| Hipotētiski: | Paplašināt redzes loku, piemēram, Kas notiktos, ja? |
Citas tehnikas
Ir citas jautāšanas tehnikas, ar kuru palīdzību rosināt pārdomas, piemēram procentu jautājumi (“Par cik procentiem esi apmierināts ar kolēģiem?”) vai rezultāta iekļaušana jautājumā (“Kam šeit jāmainās, lai būtu efektīva komunikācija visā nodaļā?”).
Cita pārbaudīta tehnika ir 5 x Kāpēc, kurā ar kāpēc jautājumiem izdibina lietas būtību, piemēram:
Cita pārbaudīta tehnika ir 5 x Kāpēc, kurā ar kāpēc jautājumiem izdibina lietas būtību, piemēram:
- Kāpēc tev neizdevās pirmā piegājienā nolikt šo pārbaudījumu? Jo nezināju atbildes vairākām sadaļām.
- Kāpēc nepaguvi iegaumēt visu nepieciešamo informāciju? Jo dažas sadaļas izrādījās sarežģītākas un pietrūka laika iedziļināties citās.
- Kāpēc dažas sadaļas izrādījās sarežģītākas nekā domāji? Jo dzīvē nav nācies saskarties ar šiem jautājumiem, tāpēc šī informācija likās pārmērīgi teorētiska.
- Kāpēc tu savā darbā vēl neesi saskāries ar šiem jautājumiem? Jo Jānis man pagaidām vēl nav uzticējis tos darīt. Viņš šos uzdevumus veic pats vai liek tos darīt Dainai.
- 5.Kāpēc Jānis tev neuztic veikt šādus uzdevumus? Jo viņš uzskata, ka man vispirms jānoliek šis pārbaudījums.
Šī dokumenta autortiesības pieder ICD Riga. Nekomerciālos nolūkos varat to brīvi izplatīt vai mainīt, veicot atsauci uz metodes.lv. Sīkāka informācija: Creative Commons Attribution-Non-Commercial-Share Alike 3.0 Unported License