2. Tikai salīdzinoši nesen parādījās iespēja mērķtiecīgi uz laiku iemidzināt attiecīgās smadzeņu daļas, lai uzzinātu vairāk par to darbību. Daudzus gadus vienīgā iespēja bija veikt eksperimentus ar cilvēkiem, kam bijušas smadzeņu traumas, piemēram, ir paralizēta labā vai kreisā puslode. Vienā šādā eksperimentā kādam cilvēkam iemidzināja labo puslodi un tad parādīja pildspalvu. Uz jautājumu, ko viņš redz, cilvēks atbildēja, ka tā esot pildspalva, un sāka to detalizēti aprakstīt. Nākamajā solī atkārtoja eksperimentu, šoreiz iemidzinot kreiso puslodi. Ieraugot pildspalvu, cilvēks atbildēja, ka nezinot, kā šo priekšmetu sauc, bet mācēja pateikt, ka ar to var pierakstīt domas un sacerēt stāstus.

Cits, līdzīga rakstura, eksperiments tika veikts ar sekojošo zīmējumu, ko pacientam lika nozīmēt (no Rita Carter, Mapping the Mind:

Atgriežoties pie smadzeņu pusložu funkciju saraksta, var konstatēt, ka kreisās puslodes saraksts labi apkopo 20. gadsimta cilvēka vēlamās īpašības:

• loģiska domāšana
• detaļas
• fakti
• valoda
• matemātika
• kārtība, secība
• veidot stratēģijas
• balstīties realitātē
• praktiskums
• drošība

Skola un augstskola centās izveidot cilvēku, kas spēj loģiski domāt, kam ir labas analītiskas prasmes, kas pievērš uzmanību detaļām, spēj strukturēt informāciju, var labi izteikties un neuzņemas lieku risku. Šīs īpašības bija nepieciešamas, lai veiksmīgi iekļautos darba tirgū un sabiedrībā.

Bet, lai būtu veiksmīgs 21. gadsimtā, ar to vairs nepietiek. Ir notikušas sekojošas izmaiņas:

• Stabils un mērķtiecīgs dzīves gājums, t.i. iegūt izglītību, atrast sev piemērotu darbu, kāpt pa karjeras kāpnēm, izveidot ģimeni un iet pensijā, ir kļuvis par izņēmumu: tā vietā ir stājušās nepārtrauktas pārmaiņas.
• Informācija ir kļuvusi tik apjomīga, ka vairs nav iespējams to rūpīgi salikt hierarhiskā plauktu sistēmā, lai varētu izvērtēt cēloņus un sekas. Tāpat daudzas problēmas ir kļuvušas pārāk kompleksas, lai varētu veikt to analīzi ar tradicionālām metodēm.
• Aizvien vairāk darba procesi tiek aizstāti ar datoriem vai lētāku darbaspēku citās valstīs, kā rezultātā mainās darbinieka kompetenču profils, piemēram, arī zemākos amatos ir kļuvusi nozīmīgāka spēja vadīt cilvēkus un strādāt komandā.

Rezultātā pieaug labai puslodei raksturīgo funkciju loma:

• jūtas
• saskatīt lielo bildi
• iztēle
• simboli un attēli
• filozofija & reliģija
• piešķirt jēgu
• ticība
• telpiska uztvere
• piedāvāt iespējas
• uzdrīkstēties

21. gadsimtā ir kļuvis būtiski tradicionālās, kreisās puslodes kompetences papildināt ar labajai puslodei raksturīgām funkcijām. Piemēram: jāspēj informācijas mežā saskatīt kopsakarības un būtisko; problēmu risināšanai un plānošanai ir svarīga ne tikai prasme analizēt esošo situāciju, bet arī jāspēj iztēloties to, kas varētu būt; kompleksu problēmu priekšā jāmācās vairāk uzticēties veselajam saprātam un intuīcijai; daudzās situācijās ir kļuvis nozīmīgāks jautājums, kāpēc kaut ko darīt, nevis kā to darīt; jāuzdrīkstas pieņemt lēmumus un mainīt tos.

Mēs dzīvojam kreisā sabiedrībā. Sabiedrība turpina pievērst galveno uzmanību kreisās puslodes funkcijām - sākot ar izglītības sistēmu, kas, pagaidām, vairāk vārdos nekā darbos attīsta līdzsvarotu cilvēku, un beidzot ar darba devēja izpratnei par to, kas ir vēlamās darbinieka kompetences.

Cilvēkam pašlaik lielā mērā pašam jācenšas atrast ceļus, kā panāktu līdzsvarotu abu smadzeņu pusložu potenciāla izmantošanu.

Domu karte (angl. Mind Map) ir plānošanas un informācijas strukturēšanas metode, kas izmanto abas smadzeņu puslodes.

Anglis Tonijs Bjuzans (Tony Buzan) pasniedz sevi kā šīs metodes izgudrotāju; precīzāk gan būtu teikt, ka viņš ir ieguvis autortiesības uz nosaukumu Mind Map un veicis lielu ieguldījumu šīs pieejas popularizēšanā. Pati ideja ir krietni vecāka un literatūrā ir atrodama ar dažādiem apzīmējumiem, piemēram, kā konceptu karte. Ir pieejamas dažādas maksas un bezmaksas datoru programmas domu karšu veidošanai, piemēram, Freemind.

Kamēr apgūst žonglēšanas pamatus, t.i. domā, kur kas jāmet un jāķer, pamatā darbojas kreisā puslode. Kad izdodas noturēt gaisā kaskādi (trīs priekšmetu žonglēšanas pamata formāciju), kontrole pāriet labajā puslodē, t.i. pievērš uzmanību priekšmetiem un kustībām kopumā.

Šeit ir rakstveida pamācības un video pamācības žonglēšanas prasmju apgūšanai. Bet ja gribat redzēt, ko cilvēks var panākt žonglējot, iesaku noskatīties šos video klipus:

Arī aktīvās lasīšanas stratēģijās tiek izmantotas abas smadzeņu puslodes. Šeit ir piemērs vienai šādai tehnikai:

5 soļu tehnika

1. Pirms sāk lasīt, pārskatīt materiālu

• Atrast 3- 5 galvenās domas
• Pārlūkot nosaukumu, virsrakstus, apakšvirsrakstus
• Pievērst uzmanību uzrakstiem zem attēliem, shēmām, kartēm
• Pārlasīt vadlīnijas, instrukcijas, uzdevumu
• Izlasīt ievada un noslēguma paragrāfu

2. Kamēr pārskata materiālu, izvirzīt jautājumus

• Pārvērst virsrakstus jautājumos
• Meklēt jautājumos nodaļu sākumā un beigās
• Atsaukt atmiņā, ko man teica par šo materiālu, kad to saņēmu / atradu
• Pārdomāt, ko zinu par šo tēmu un ko grib uzzināt materiālā

Augstāk minētos soļus atkārtot apakšsadaļām

3. Lasot

• Meklēt atbildes uz izvirzītiem jautājumiem
• Pārlasīt uzrakstus zem attēliem, shēmām u.tml.
• Pievērst uzmanību izceltai informācijai
• Pārlasīt sarežģītas vai neskaidras daļas

4. Atsaukt atmiņā

• Pats sev izvirzīt jautājumus par lasīto un apkopot informāciju savos vārdos
• Rakstīt piezīmes, izsakot domas savos vārdos, piemēram, veidojot domu karti
• Pārdomāt, ko grib atcerēties no iegūtās informācijas

5. Iegaumēt

• Pārlasīt piezīmes un izvirzīt jaunus jautājumus
• Lietot iegaumēšanas tehnikas
• Lietot kartītes
• Palielināt laiku atstarpi starp atkārtošanas reizēm

Iekļaut informāciju lielajā bildē, piemēram, problēmas analīzē, lēmumu pieņemšanas procesā